Žogu un kaimiņu lietas

Kopš būvniecības uzsākšanas visapkārt sarosījās pārējie ciemata iedzīvotāji. Tika nopirkti vairāki zemes pleķi un sāktas jaunu māju būvniecības.
Nevarēja nepamanīt vienu no kaimiņiem, kas ļoti ātri sabūvējās uz veseliem trim zemes gabaliem. Viens no tiem robežojās ar mūsu zemi.

Kādu dienu zvans manam vīram no šīs kaimiņienes ar piedāvājumu būvēt žogu uz kopējās robežas. Vīrs atbild ka padomās, jo ko gan viņš var vienpersoniski izlemt. Man doma par žogu neiepriecināja, jo tas nebija aktuāli, robeža iet caur mežu un lieki tēriņi šajā brīdī noteikti nebija vajadzīgi. Pēc vairākām dienām, kaimiņiene atkal zvana vīram un saka, lai maksājam par žogu 700 eur.  Mēs protams atteicāmies uz ko viņa atbildēja, ka iesūdzēs mūs tiesā un kopā ar savu juristu bandu piedzīs summu caur tiesu – civillikumā esot tāds punkts. Izpētījām civillikumu un tiešām atradām punktu, kur minēts, ka kaimiņiem žogi jābūvē un jākopj kopīgi. Bet punktam var daudz un dažādas interpretācijas izveidot.

Pēc pāris nedēļām, ne čiku ne grabu – arī žogs bija gatavs. Aizgājām uz būvvaldi paprasīt vai parasti neslēdz savstarpējas vienošanās par žoga izbūvi uz robežas. Izrādās ka ir gan jābūt vienošanās starp kaimiņiem, lai saņemtu būvatļauju. Bet tā var būt arī mutiska vienošanās, tātad-dokumentos paraksts neuzrādās. Izrādījās ka kaimiņienes žoga izbūve būvvaldē tikusi apstiprināta jau pirms vairākiem mēnešiem – mums par to neko nezinot.

Te nu ir – daru ko gribu un kā gribu, bet TU maksā.

Tomēr pārējie kaimiņi ciemā atsver šo vienu, jo ir ļoti izpalīdzīgi, komunikabli un draudzīgi.